Svings
„Swing – tas ir darbības vārds, nevis lietvārds”
Tā teica Ārtijs Šovs, viena no lielākajām svinga zvaigznēm. Svings nav tikai mūzika, tā nav arī tikai deja, tas ir dzīvesveids – apģērba, uzvedības, interjera un citu elementu apvienojums. Tehniski, svinga mūzika ir džeza priecīgā seja, līdzās džeza skumjajai sejai – blūzam. Ja skumjā seja tiek veidota ar jūtīgā dziesmas teksta un dvēseli aizkustinošās balss palīdzību, tad svingā uzsvars tiek likts uz mūzikas – mūzikas, kas neļauj sēdēt uz vietas, bet fiziski piespiež dejot, dejot, dejot, kamēr jākrīt no kājām nost.
Pirmais svinga orķestris (svinga dzimtenē Amerikā tos dēvēja par big band) neoficiāli ir radies 1923. gadā Ņujorkā, bet savu īsto popularitāti šis mūzikas veids guva XX gadsimta 30.-40. gados, kad tas izklaidēja Ameriku Lielās Depresijas un Otrā Pasaules Kara laikā. Šis bija laika periods tieši pēc Pirmā Pasaules kara, kad Amerikas ekonomika sāka virzīties augšup, un katram gribējies svinēt labo dienu pienākšanu. Tieši šis mūžīgās svinēšanas, labā garastāvokļa, labsirdības un līksmības vilnis raksturo svingu vislabāk. Svings bija cerības un jaunības simbols, kas solīja ne tikai jautrību, bet arī sociālo, dzimumu un rasu līdzvērtību.
Ja trīsdesmitajos notika svinga mūzikas popularizācija, tad četrdesmito sākumā, pirmskara laikā, popularizējās un izplatījās tālāk, uz Eiropu, svinga deja, pazīstama arī kā lindy hop. Jauniesauktie pēc kara apmācības devās uz klubiem dejot un meklēt līgavas. Svinga deja sakņojas čarlstonā un ir amerikāņu pāru deju pamats, jo līdz šim šādu tradīciju iezemiešiem nebija. Tieši tas sekmēja dejas popularitāti – iepazīties dejojot kļuva visvieglāk, bet tāpēc bija jāprot dejot.
Tomēr pēc kara svingam bija lemts aiziet. Kara izlaupītā Eiropa nealka izklaides, arī daudzi amerikāņu vīrieši, tai skaitā paši uz fronti brīvprātīgi aizgājuši muzikanti, nebija atgriezušies mājās, līdz ar to deju partneru kļuva mazāk, un arī sievietes labprātāk gribēja klausīties skumjās sentimentālās balādes.
Svinga atdzimšana
Gadsimta beigās svingam bija lemts atdzimt Amerikas pretējā krastā – Kalifornijā – kā protestam pret skarbo dzīves ritmu, sociālo īgnumu un dzimumu atsvešināšanos. Pēkšņi cilvēkiem sāka gribēties atslābināties, aizmirst par darbu, nomainīt biznesa kostīmus, no kuriem patiesībā jau sen gribas tikt vaļā, uz stilīgiem uzvalkiem un košām kleitām un dejot ar partneri, nevis vienam. Turklāt, dejot tā, lai visi skaļi aplaudē un apskauž.
Raksta tapšanā piedalījusies Elizabete Neimiševa
Tagi: Elizabete Neimiševa, Sociālā deja, Svings
Atstāj savu komentāru